Vai esi gatavs būt jūrnieks?

Lai stātos jūrniecības karjerā, nepieciešams iziet dažādas pārbaudes. Ne visi var strādāt šajā profesijā, jo tā prasa smagu darbu un rūdītu raksturu. Vienalga, vai esi domājis stāties jūras spēkos, vai pavadīsi mēnesi uz kruīza kuģa skaistajā Rumānijā, tev ir nepieciešams zināt dažas svarīgākās ziņas.

Ja esi domājis kļūt par jūras spēku dalībnieku, tad viens no galvenajiem priekšlikumiem ir: jābūt labā fiziskā formā. Tu nekad nevarēsi nokļūt uzreiz uz dienesta kuģa, pirms nebūsi pārbaudīts. Pirms lieliem braucieniem vienmēr sākumā ir mazāki, kā arī dažādas nometnes, kas parāda tavu sagatavotību. Ir jāvar veikt piepumpēšanos, pievilkšanos, sprintu skriešana. Šī karjera ir laba kā vīriešiem, tā sievietēm, taču jāsaprot, ka fiziskā slodze ir ļoti liela. Turklāt, jāmāk labi pārvaldīt savas fiziskās, bet arī garīgās īpašības.

Bez peldētprasmes neviens netiek uzņemts nevienos militāros spēkos, it īpaši, jūras dienestā. Lai gan dienests notiek atklātā okeānā un peldētprasme netiek prasīta pievarēt daudz kilometrus pa aukstu okeānu. Taču tā ir nepieciešama gadījumā, ja jāpalīdz kāda aiz borta nonākušam kolēģim, pasažierim, vai, tikpat labi, dzīvniekiem. Nepieciešamības gadījumā jāprot izglābt dzīvības izmantojot peldriņķus un glābšanas laivas. Lai gan filmās viss izskatās viegli, tomēr dzīves apstākļi pieprasa kārtīgas glābšanas treniņa nodarbības.

Gan pašas labsajūtas dēļ, kā arī, lai nepielaist kādam citam slimību, jāpārzina savas izjūtas uz kuģa. Ja tev bieži ir mākusi nelabuma sajūta, kad dodies mazos pārbraucienos pāri kanālam, tad darbs atklātā okeānā diezin vai būs tas labākais. Šajā gadījumā ir jāprot pārvaldīt savas prāta spējas un izmainīt savu domāšanu, ieskaidrojot sev, ka nav slikti.

Jūrniekiem ir nepieciešams pārzināt jaunākās tehnoloģijas, it īpaši, kad nonāk saskarsmē ar vadības iekārtām. Kuģi šobrīd darbojas ar augstas klases tehnoloģijām. Dažādas sazināšanās iekārtas atklātā okeānā ir sarežģītākas kā pazvanīt pa mobilo telefonu uz mājām. Jūrniekiem lieliski jāpārzina koordinācijas sistēmas un navigācijas iekārtas.

Jūrniekam ir jābūt ar lielām mācīšanās spējām, jo jāiemācās dažādi noteikumi. Jūrniecībā, tāpat kā visos militārajos spēkos ir īpašais alfabēts, kas ir jāpārzina visiem. Jūrnieki, sazvanoties ar kontroli un citiem kuģiem, izmanto šo alfabētu, lai pateiktu dažādas koordinātas. Jūrniecības sfērā pastāv arī vimpeļi, karogi, numerācijas, vizuālie signāli. Jūrnieki var nosūtīt signālu, paceļot kādu konkrētu karogu. Viens karogs var nozīmēt konkrētu frāzi, piemēram, ka nepieciešama medicīniska palīdzība, lūgumu nekavējoties apturēt kuģi un citas. Tāpat arī dažādu krāsu karogi nosaka skaitļus, no 0 līdz 9.

Protams, svarīga ir socializācija un labas komunikācijas spējas ar cilvēkiem. Jūrniecība ir risks cilvēkam, kurš nav pieradis pavadīt laiku vienatnē. Ja dodies uz starptautisku uzņēmumu, tad viennozīmīgi jāpārzina valoda, vislabāk, angļu. Angļu valoda ir starptautiskā valoda, kuru būtu jāzina visiem jūrniekiem. Pārējās valodas ir nepieciešamas attiecīgi kurā valstī domā strādāt. Populāra ir arī vācu valoda, spāņu valoda, krievu valoda. Kā jebkuram cilvēkam – valodu prasme ir vērtība par ko vairāk vari lasīt šajā lapā.

Jūrniecības karjera prasa lielu laika posmu, kad neesi uz vietas savā mājā. Tāpēc pārdomā labi savas vēlmes, būt prom no ģimenes, it īpaši, ja pašam tikko tāda sāk veidoties. Protams, pēc dienesta jūrā, seko arī ilgāks atvaļinājums, taču tas varētu būt grūti cilvēkam, kas tikko izveidojis attiecības. Ilgošanās pēc mājām un ģimenes ir tikai cilvēcīgi, bet neviens nevedīs kuģi krastā tikai tāpēc, ka paredzēts ģimenes sanākšanas laiks.

Trūkumi, stājoties jūras spēku dienestā

Atrodoties militāro pakalpojumu elites grupā, piemēram, gaisa spēkos, jūras spēkos, armijā, ir patiesi īpaša pieredze, lai parādītu savu mīlestību pret valsti. Taču, neskatoties uz dižciltīgo amatu, pastāv arī svarīgi apsvērumi, kurus vajadzētu apskatīt, pirms pieņem lēmumu iestāties militārajā darba sfērā. Dzīve var izmanīties un pagriezties uz otru pusi vai lainaa heti. Amerikas Jūras spēku flote ir lielākā pasaulē, tāpēc, pievienojoties tai, jārēķinās, ka atbildība tiek nesta visas pasaules līmenī. Draudi nāk no visām pasaules malām, tāpēc jābūt īpaši atbildīgam pret amatu. Pastāv ļoti daudz priekšrocības, kādas sniedz iestāšanās kara flotē, taču šoreiz ne par tām – šoreiz tiks uzskaitīti trūkumi, kāpēc ir cieši jāapdomā, vai jūras spēki būs pareizā izvēle.

Bieža un ilga prombūtne
Dienējot jūras spēkos, var sagaidīt, ka būsiet nošķirti no saviem mīļajiem uz ilgu laiku. Atkarībā no līguma, tu vari tikt aizsūtīts dienestā, kas ilgst pat trīs gadus. Protams, kuģi ir aprīkoti ar mūsdienīgām ierīcēm, kas ļauj sazināties ar savējiem uz zemes, taču reālais kontakts var pajukt, ilgi neesot mājās. It īpaši, ja mājās ir bērni – doma par to, ka neredzēsi savu bērnu augam nākamos trīs gadus var apturēt daudzus no stāšanās militārajā dienestā. It īpaši sentimentālās būtnes, sievietes, var pārdomāt savu vēlēšanos dienēt jūras flotē. Atšķirībā no citām militārajām nozarēm (piemēram, armija, gaisa spēki), jūras dienests vienmēr tiek sūtīts patstāvīgos izlūkdienestos okeānā, neatkarīgi, vai ir mierīgi laiki, vai draud karš.

Speciālas fiziskas spējas
Ilga prombūtne un laika pavadīšana atklātā okeānā, kur nav iespējama zemes klātbūtne var radīt psiholoģiskas un fiziskas problēmas. It īpaši cilvēkiem, kam ir jūras slimība un bailes no pārāk ilga laika jūrā, ilglaicīga pavadīšana atklātos ūdeņos var radīt ievērojamus kaitējumu vispārīgai veselībai. Katram cilvēkam, kurš iestājas jūras flotē jāiziet fizisko spēju pārbaude, kura ir ļoti grūta. Tikai paši izturīgākie cilvēki var kļūt par flotes biedriem un doties komandējumos.

Tas nav parasts darbs un no tā nav tik vienkārši aiziet
Dodot militāro solījumu kalpot jūras spēku flotei, cilvēks apņemas pildīt visas pavēles, kuras tiek dotas no augstākajām pakāpēm. Jūras flotē nav konkrēts darba grafiks, kad jāstrādā no 9 rītā līdz 5 vakarā, 5 dienas nedēļā. Nav noteikts laiks, cikos katram jābeidz strādāt, un tas nozīmē, ka, ja tu esi laicīgi pabeidzis visas pavēles, tās var papildināt ar jaunām. Arī aiziet no darba vai nepildīt pavēles nav nemaz tik viegli, jo pretējā gadījumā var tikt piešķirtas sankcijas.

Dzīvība ir pakļauta augstam riskam
Dienējot atklātā jūrā pirmkārt var draudēt dzīvības briesmas no neparedzamiem laika apstākļiem. Pēkšņas vētras var nodarīt lielu kaitējumu kuģim, kā arī visai apkalpei, ja kaut kas tiek sabojāts. Otrs lielais risks, kas apdraud jūrniekus ir terorisma akti, kas tēmēti uz karakuģiem atklātajos ūdeņos. Terorisma darbības cenšas ietekmēt pasaules lielākās valstīs, cenšoties apdraudēt un iznīcināt militāros spēkus. Teroristi vēlas būt pamanīti, tāpēc rīko dramatiskus terora aktus. Treškārt, kas arī nav ne mazāk riskanti ir iedzīvotāju attieksme pret militārajiem spēkiem – pastāv dažādas organizācijas vai grupas, kas izsaka dziļu kritiku pret militārismu, tāpēc, pat jūras kara flotes ierēdņiem nav vēlams iziet ielās uniformās tērpušiem.

Salīdzinoši maza darba atmaksa
Vīrieši un sievietes, kas dienē jūras kara flotē, mēdz sūdzēties, ka kompensācijas un izmaksas, ko tie saņem, nav pietiekamas, salīdzinot ar darba stundām, ko viņi strādā, un apdraudējuma risku, kas ir iespējams katru dienu (lainaa luottotiedottomalle). Viņi uzskata, ka atalgojums ir pārāk mazs, ko viņi saņem par būšanu prom no ģimenes un mīļajiem, turklāt, parakstītie līgumi ir pārāk gari un tos nav iespējams lauzt, nemaksājot papildus sankcijas.

Vārdu došana kuģiem Amerikas Savienotajās Valstīs

Vārdu došana ir atbildīgs solis katra cilvēka mūžā. Vārds dod savu raksturojumu, īpašības un to, kā tevi atcerēsies visa mūža laikā. Ar kuģiem ir tieši tāpat – vārds tiek dots, lai to atcerētos, vai, lai kādu pagodinātu. Daudzi kuģi tiek nosaukti kādu zināmu cilvēku vārdos, vai vēlamo īpašību dēļ. Tāpat kā daudzām citām lietām, kuģu flotes nosaukumu došanas procedūras un prakse ir izstrādājusies evolūcijas laikā, iekļaujot dažādas tradīcijas, nevis tiesību aktus. Jaunākajiem kuģiem vārdus personīgi lemj jūras flotes sekretariāts.

Katru gadu Jūras Vēsturiskais centrs apkopo primāros un alternatīvos kuģu nosaukumu ieteikumus un nosūta tos tālāk flotes atbildīgajām personām. Šie ieteikumi nāk no dienesta biedriem, jūras spēku veterāniem un sabiedrības iesniegtajiem priekšlikumiem. Visi vārdi ir nepieciešami apkopot kopīgā avotā, ar ko nodarbojas Vēsturiskais centrs, lai tie neatkārtotos.

Lai gan nav noteikts laiks, kad konkrēti katram kuģim ir jāliek vārds, tas parasti tiek darīts pirms kuģis tiek kristīts. Kamēr jūras flote cenšas būt sistemātiska, nosaucot savus kuģus dažādos vārdos, evolūcijas laikā kuģiem ir bijušas vārdu nomaiņas. Vēsturiskie avoti palīdz izprast katra kuģa nosaukšanas procesu, kā tas pastāv šobrīd.

Pirmais pasaules karš izraisīja nepieredzētu jūras kuģu būvniecību, galvenokārt iznīcinātāju un zemūdeņu ražošanu, lai aizsargātu valsti no uzbrukumiem, būvējot aizsardzības tiltu no Amerikas līdz Eiropai. Kara nepieciešamībai tika izveidoti jauni alternatīvi kuģi. Ja kuģis cieta bojāeju kara uzbrukuma laikā, tas tika pagodināts ar viņa vārda atkārtotu piešķiršanu nākošajam kuģim. Otrā pasaules kara laikā jūras flotes kara kuģi tika attīstīti ar jauniem tehnoloģiskiem uzlabojumiem. Jaunajiem kuģiem parādījās kodolenerģijas ieroči un zemūdens vadāmas raķetes, kas veica lielas izmaiņas kara darbībai atklātajos ūdeņos.

Tradicionāli kuģu nosaukumus izvēlējās:

  • Karakuģu vārdi tika doti par godu kādai no valstīm
  • Iznīcinātāji kuģi tika nosaukti jūras spēku varoņu vārdos
  • Zemūdenes nosaukumi tika piedēvēti zivju vai jūras zīdītāju vārdos
  • Naftas kuģi tika dēvēti kāda no populāra cilvēka vārdiem, slavena biznesmeņa vai cita sponsora vārdos
  • Tankkuģi, kuri ir paredzēti, lai uzpildītu ar degvielu tos kuģus, kuri ir atklātos ūdeņos – nosaukums tiek dots upju vārdos
  • Ātrie kaujas atbalsta kuģi tika dēvēti Amerikas pilsētu nosaukumu vārdos
  • Munīciju kuģi tika nosaukti vai nu vulkānu vārdos vai tādos vārdos, kas attiecināmi uz uguni un sprādzienu (piemēram, Nitro, Pyro)
  • Tirdzniecības preču kuģi tika dēvēti zvaigžņu vai citu debesu ķermeņu vārdos
  • Medicīnas kuģi tika nosaukti saistīti ar to funkcijām, piemēram, Komforts un Žēlsirdība
  • Flotes un ostu velkoņi tika nosaukti pēc Amerikāņu indiāņu cilšu nosaukumiem
  • Glābēju kuģi tiek dēvēti arī pēc to funkcijām, piemēram, drošība un satvere

Kuģu nosaukumiem priekšā bieži vien ir priedēklis ar burtiem, kas parasti ir saīsinājums no iepriekšējā nosaukuma vai kādas citas kombinācijas. Priedēkļi var apzīmēt noteiktu piedziņas veidu, piemēram tvaikonis. Tie var apzīmēt arī kuģa mērķi, piemēram priedēklis RV kuģa nosaukumā nozīmē, ka tas ir pētniecības kuģis. Dažreiz kuģu nosaukumu atdala ar slīpsvītru, kā, piemēram, M/S. Jūras flotes kuģiem šie priedēkļi tie piedēvēti tad, kad atrodas aktīvajā komisijā. Šodien ierasta prakse ir izmantot vienu saīsinājumu visiem karakuģiem no nācijas flotes, un pavisam citu atšķirīgu saīsinājumu palīg-kuģiem un sabiedroto pakalpojumu sniedzējiem, kā, piemēram, krasta apsardze.

Kā nākotnē Jūras spēki dēvēs savus kuģus? Šķiet, evolūcijas laikā nekas netiks mainīts un tāpat kā flotes mēdz mainīties, arī kuģu nosaukumi mainīsies. Arī turpmākie nosaukumi turpinās demonstrēt valsts bagātības un vēstures tradīcijas.

Pirāti un pirātisms vēsturē

Pirāti ir aktuāla tēma, kas tiek izspēlēta mūsdienu kino industrijā. Taču, vai zini, kas īsti ir pirātisms, kas ir pirāti un vai tie vēl pastāv arī šobrīd? Jautājumi ir aktuāli gadu gaitā un vienmēr ir interesanti uzzināt, vai filmās tiek izspēlēta cilvēku fantāzija vai patiesība.

Pirātisms ir laupīšanas vai vardarbīgs noziedzības akts krasta līnijā vai atklātos ūdeņos, ar mērķi nozagt vērtīgu kravu vai pašu kuģi. No tā izriet, ka tie, kuri ir iesaistīti pirātisma aktā ir pirāti. Pirmie dokumentētie pirātisma gadījumi ir datēti jau 14. gadsimtā pirms mūsu ēras, kur neliels pirātu grupējums uzbruka kuģiem Egejas jūrā un Vidusjūrā. Šaurie kanāli deva iespēju pirātiem uzbrukt un aplaupīt vēlamos kuģus. Vēsturiskie pierādījumi uzrāda, ka pirātu uzbrukumi visbiežāk konstatēti Gibraltāra ūdeņos, Malakas šaurumā, Madagaskaras krastos, Adenas līcī un Lamanša šaurumā. Tieši ģeogrāfiskais stāvoklis atviegloja pirātu uzbrukumu stratēģiju.

Pirāti savām vajadzībām izmantoja jebkādus kuģus, sākot ar vienmasta kuģiem līdz pat lieliem karakuģiem. Priekšroka vienmēr tika dota tiem, kuri varēja uzstādīt lielāko pārvietošanās ātrumu un pēc iespējas mazāk pamanāmi. Arī pirātiem šad tad vajadzēja novērties no mērķa un aizbēgt, ja nepieciešams. Ar mazākajiem kuģiem varēja vieglāk manevrēt un paslēpties līču seklajos ūdeņos, kur, savukārt, karakuģi nemaz nevarēja ieceļot. Pirātu kuģi vienmēr ir ļoti labā tehniskā stāvoklī, to korpusi vienmēr ir bijuši tīri no aļģēm un citiem jūras dzīvniekiem, kuri pārvietošanās laikā varētu dzīvot. Tieši šī pārlieku lielā tīrība nodrošināja lielās ātruma priekšrocības.

Vienmasta kuģi ir iecienītākie pirātu kuģi, jo tas bija salīdzinoši nelielas ietilpības. Kuģis varēja uzņemt uz klāja ap 75 pirātus, un tajā pietika vietas desmit lielgabaliem. Viņi bija lieliska izvēle, lai nodarbotos ar noziedzību seklākajos ūdeņos, piemēram, kanālos un šaurumos. Šie bija populārākie pirātu kuģi 18. gadsimtā Karību jūras un Ziemeļamerikas krastu reģionos.

Pirātisms visā vēsturē lielākoties bija vīriešu nodarbošanās veids, taču bija zināmas arī sievietes – pirāti. Pirāti faktiski neļāva sievietēm kāpt uz borta, kas ir jau izsena tradīcija no kuģniecības pirmsākumiem. Sievietes uz klāja tiek uzskatītas par nelaimes nesējām. Anne Bonny un Mary Read bija divas no unikālajām sievietēm pirātiem, kas centās izmainīt šīs tiesības atrasties uz klāja. Mūsdienās grāmatās un filmās pirāti ir romatizēti un dažkārt redzami patiešām krāšņā veidolā. Tomēr vairākumā gadījumu tā vis nebija. Patiesībā, pirātu dzīve nebija ne jauka, ne laimīga. Faktiski, pirātu dzīve bija nežēlīga, vardarbīga un parasti arī ļoti īsa. Viņu “karjera” neturpinājās ilgi – pat pašiem labākajiem pirātiem. Viņi parasti jūrā pavadīja 2 līdz 3 gadus, līdz iekļuva kādā kaujā vai gāja bojā spēcīgā okeāna vētrā. Tomēr neskatoties uz īso aktivitāti, no viņiem baidījās visās vietās, ceļojot pāri okeāniem. Daži no pirātiem bija tik slaveni, ka viņu vārdi vēl joprojām ir dzīvi arī mūsdienās.

Pirātisms bija šo noziedzīgo cilvēku asinīs. Viņi to nedarīja tikai dēļ naudas, vai tāpēc, ka bija nabadzīgi. Dzīve atklātā jūrā nekad nav bijusi viegla. Pirātu kuģis nebija vieta priekš vājiem cilvēkiem, taču būt par pirātu nozīmēja patiesu brīvību. Viņi varēja darīt ko grib, kad grib un kā grib. Lai gan uz klāja nebija vēlamas sievietes, pirāti tomēr viņas ļoti mīlēja. Pat slavenajam pirātam Melnajai Bārdai bija 14 sievas. Viņi svētkus pavadīja ostas bāros, dzēra rumu un dziedāja savas jūras dziesmas.

Pirātisms mūsdienās

Kad cilvēki runā un domā par pirātiem, viņi tos uzskata par leģendām un tumšo vēstures pagātni, kas nav vairs sastopama šodien. Bet vēl joprojām pastāv liels skaits pirātu dažādās pasaules daļās. Mūsdienās pirāti ir mazliet mainījušies, bet to darbība un uzvedība ir gandrīz tāda pati kā senatnē.

Pirātisms ir pieaudzis un kļuvis par galveno problēmu jūras ceļu transportā agrīnajos 1980. gados. Kopš tā laika pirātu uzbrukumu skaits pieaug ik pa mēnešiem, ik pa gadiem. Laikā no 1993. līdz 2003. gadam pirātu uzbrukumu skaits ir trīskāršojies un 2004. gada pirmajā pusē ir reģistrēti vismaz 200 uzbrukumi visā pasaulē. Arestēt šos pirātus ir tikpat grūti kā tas bija vēstures laikā. Policija bieži vien nepārņem vadību par to, kas notiek atklātajos ūdeņos, kā arī jūras spēki nespēj likvidēt šos uzbrukumus. Arī mūsdienās pirāti izmanto daudz vecos trikos un slēpjas aiz valsts karogiem, lai tos nevarētu atpazīt. Daudzām valstīm nemaz nav savas jūras flotes un pārvaldītāji atklātajos ūdeņos, kas varētu aizsargāt no laupījumiem. Turklāt, vadošās iestādes ne vienmēr iestājas pret pirātiem. Dažreiz pat liekas, ka pirātu darbības, šķiet, ir saistītas ar valdības mērķiem.

Mūsdienās pirātus var sastapt ļoti bieži dienvidos, Dienvidaustrumu Āzijā, Dienvidamerikas krastos un Sarkanās jūras dienvidu piekrastē. Pēdējā laikā pirātu uzbrukumi ir konstatēto starp Sarkano jūru un Indijas okeānu. Kopš 2011. gada ir arī ziņojumi arī par aktīviem uzbrukumiem Serbijas un Rumānijas posmos, starptautiskajā Donavas ūdens transporta ceļā.

Ir divu veidu mūsdienu pirāti: neilga laika pirāti un pirātu organizācijas. Mazie, neilga laika pirāti galvenokārt nav tik vardarbīgi, viņus interesē kuģu aplaupīšana un mantas iegūšana. Tie ir ļoti līdzīgi “vecajiem” pirātiem, kurus pazīstam no vēstures laikiem. Viņu mērķis nav pārāk augsts un viņi strādā un aplaupa tikai savā labā. Tomēr, lai vai kā, mūsdienu pirāti ir vairāk līdzīgi saviem senčiem no vairāk nekā 300 gadu senas vēstures. Viņi joprojām ir savās īpašās maskās, ģērbušies savādāk nekā parastie cilvēki vai jūrnieki, un bieži vien ļoti agresīvi. Viņi joprojām veic tādus pašus aktus kā pagātnē: nolaupa cilvēkus, prasot pret viņiem izpirkuma maksas, aplaupot kuģus un arī slepkavojot. Viņi arī mēdz izmantot dažādas tehnoloģijas, lai panāktu, ka uzbrukums ir biedējošs, kā tas vienmēr ir bijis vēsturē. Mūsdienu pirātu mērķis parasti ir nelieli kravas kuģi. Šiem kuģiem ir viegli uzbrukt, jo tie pārvietojas palēnināti pa šaurumiem. Ja pirāti plāno aplaupīt lielāku kuģi, viņiem sākumā ir jāielavās ar mazākām laivām, un tas prasa papildus līdzekļus.

Organizētas pirātu grupas ir saistītas ar daudz citām vardarbīgām grupām, kurās pārsvarā strādā pazīstamu cilvēku vai iestāžu labā. Viņu mērķi ir ne tikai laupīšana, bet arī kāda uzņēmuma sfēras izjaukšana. Tomēr, šādas organizētas grupas ir tikai viens no noziedzīgās ķēdes posmiem. Šādas organizācijas atšķiras no vecajiem vēstures pirātiem. Tiem ir daudz ātrāki kuģi, mūsdienīgas izsekošanas tehnoloģijas, hidrolokatori, un dažādākie komunikācijas veidi. Mūsdienās pirātiem ir pieejami spēcīgi ieroču krājumu, kas ir ne tikai ložmetēji, bet arī zemūdens torpēdas, raķetes, pašgājējas granātas. Mūsdienu organizētais pirātisms izmanto arī dažādākos sīkrīkus, pat satelīta sakarus, lai atrastu konkrētus kuģus, kuri ir viņu intereses lokā. Ar visām šīm iekārtām viņi pilnībā atšķiras no tiem pirātiem, par kuriem esam redzējuši filmās.

Saskaņā ar aprēķiniem, visā pasaulē zaudējumi varētu būt līdz pat 13 – 16 miljardiem ASV dolāru gadā, tieši dēļ pirātu uzbrukumiem.

Otra pusīte – jūrnieks?

Iepazīšanās un tikšanās ar militāru personu ir diezgan liels pārbaudījums no abām pusēm. Ceļojumi, komandējumi, komunikācija – tas viss un vēl daudz dažādi sarežģījumi var stāties ceļā jebkurām attiecībām. Ja tavs draugs, līgavainis, vīrs ir jūrnieka profesijā, ir jāizprot daži sarežģīti jautājumi, pavisam citādāka pasaule, nekā tā būtu ar citas profesijas cilvēkiem. Ir jāmāk pārdzīvot attālums, kas bieži vien ieilgst uz vairākiem mēnešiem. Kādi ir lielākie sarežģījumi šādā kopdzīvē un kā tos atrisināt?

Sazināšanās
Kontaktu uzturēšana ir ļoti svarīga, lai saglabātu attiecības. Esot jūrā, pastāv daži veidi kā sazināties. Visbiežāk tās ir elektroniskās ziņas ir labākais saziņas veids. Jūrniekiem, kuri strādā militāros spēkos parasti ir vairākas e-pasta adreses, kad domātas personīgām saziņām un darba jautājumiem. Vari rakstīt reālas vēstules, taču to piegāde prasa daudz ilgāku laiku. Izrunājiet labāko saziņas veidu, jo pastāv daudz potenciālas iespējas, kuras būtu visveiksmīgākās saziņai. Sazinoties ar savu otru pusīti, iepriekš noskaidro, vai ir kāda informācija, kuru nedrīkstētu sūtīt pa pastu.

Iemācies terminus
Kad sāc tikties ar jūrnieku, tev jābūt ieinteresētai arī par viņa profesiju. Ne tieši jautājumos, kas ir aizliegti, bet par ikdienu, dzīvi jūrā un interesantām lietām. Militārais darbs nāk ar savu kultūru un atšķirīgu valodu, kādu esam pieraduši runāt. Iemācies nedaudz no militārās terminoloģijas, lai radītu iespaidu, ka esi ieinteresēta. Jūrniecībā ir savs īpašais alfabēts, kas atšķiras no tā, ko mācamies skolā. Tas vien ir interesanti, zināt kaut ko jaunu. Pastāv dažādu veidu kuģi, kas paredzētas dažādām situācijām.

Ievēro noteikumus
Pastāv dažādi noteikumi, par ko jūrnieki drīkst runāt un ko likt sociālajos tīklos, tāpēc tas attiecas arī uz to, ko publicē tu. Cilvēkam, kurš dienē militārajā jomā nedrīkst būt nekādi kompromitējoši raksti, bildes un ziņas viņa profilā, ko var redzēt citi cilvēki. Praktiski šis noteikums darbojas uz visiem amatiem, kas arī attiecas uz klientu apkalpošanu.

Respektē, ka viņš, iespējams, nevar visu stāstīt
Militārais darbs nāk kopā ar daudz informāciju, kura nedrīkst būt atklāta, ne ģimenei, ne tuviem draugiem. Ja ir kaut kas, ko viņš nedrīkst stāstīt, tad nav jāspiež šī informācija un jāsāk plaša tēma par neuzticēšanos. Informācijas noklusēšana ir daļa no militāras personas amata ar ko ir jāsamierinās.

Abpusējs atbalsts
Jums abiem šis prombūtnes laiks varētu būt ļoti satraukts. Tu vari palīdzēt vienīgi uzklausot un iedrošinot. Ar atbalstu ir daudz vieglāk turpināt koncentrēties uz darbu, nevis, ja visu laiku būs bēdāšanās par prombūtni. Stāsti, cik lepna esi, ka tavs draugs ir jūrnieks un strādā valsts drošības labā. Piemini, ka esi lepna, būt par tāda cilvēka draudzeni. Atgādini par visu, ko viņš ir sasniedzis līdz šim, kādā amatā ticis un dažādus dzīves šķēršļus. Šādām sarunām ir jābūt daudz vairāk nekā tām, kurās sūdzaties par prombūtni. Būs dienas, kad jūrniekiem patiešām patīk savs darbs un viņi ir aizrauti ar to, ko dara, bet pretēji tam, ir arī laiks, kad viņi jūtas nelaimīgi prom no visiem. Šajās dienās jāfokusējas un nākotni un iedrošini, ka viss būs labi.

Uzturi kontaktus ar viņa ģimeni
Tas vien ir grūti, ja netiekaties ilgu laiku, tāpēc tikšanās ar viņa ģimeni varētu būt laba pieredze un iespēja noturēt saikni. Sazinoties ar ģimeni, tu zini, ka ir cilvēki, kas jūtas tieši tāpat kā tu. Pieturoties tuvu ģimenei, var iepazīt daudz vairāk arī otru cilvēku.

Kā jāizskatās jūrniekam?

Vai esi domājis, kā katram profesijas pārstāvim vajadzētu izskatīties? Mūsdienās pastāv dažādi standarti katrai profesijai, kā, piemēram, smalks uzvalks biznesmenim, un aizsargtērps elektriķim. Vai jūrniekam arī ir jābūt kādos noteiktos parametros? Ja vēlies stāties jūras spēkos, daži no padomiem tev būtu noderīgi, lai nepazaudētu jau pirmo iespaidu, dodoties uz darba interviju vai iestājoties akadēmijā. Protams, ne vienmēr ir pareizi vērtēt cilvēku no cepures, taču bieži vien par to netiek domāts. Nosaukšu dažas pamatlietas, kāds varētu būt standarta jūrnieka izskats, kādi normatīvi jāievēro un kādi ir ģērbšanās paradumi.

Vīriešiem:

  • Matiem jābūt labi koptiem, tīriem, skaistam griezumam. Garumam nevajadzētu pārsniegt 5 centimetrus. Nav nepieciešams kāds speciāls griezums, piemēram, sānos samazinājums un vidū garāki mati.
  • Mati var būt krāsoti, taču krāsai ir jābūt dabiskai. Nedrīkstētu būt izlecošas spilgtas krāsas toņi.
  • Nav aizliegts audzēt vaigu bārdu, taču tai ir jābūt glīti apgrieztai un krāsas ziņā pielāgotai frizūrai.
  • Sejai jābūt skaisti noskūtai, bez lieka apmatojuma, lai izskatās kopta. Medicīnisku iemeslu dēļ var atstāt sejas apmatojumu, taču tas jāsaskaņo ar ārstu. Bārda, it īpaši “kazbārdiņa” nav atļauta, lai gan ūsas drīkst būt, ja vien tiek rūpīgi koptas un apgrieztas.
  • Kosmētisku iemeslu dēļ drīkst nēsāt arī parūku, kas ir pieļaujama, piemēram, lai segtu plikpaurību vai fizisku sakropļojumu dēļ.

Sievietēm:

  • Sievietēm, kas dienē jūrniecībā, savs matu sakārtojums ir jāsaskaņo ar personāla atlases speciālistu, stājoties darbā. Ja matu garums atbilst konkrētās vietas standartiem, tie nav jāsaīsina. Tie ir jātur tīri un skaisti.
  • Frizūrai un griezumam ir jābūt līdzsvarotam, nedrīkst būt izaicinošs pārdrošs griezums. Nav vēlams matus turēt zirgastē, taču bize ir atļauta. Nedrīkst būt frizūra, no kuras nāk ārā daudz saspraužamās adatas un dažādi citi palīglīdzekļi, lai saturētu tos kopā, kas ir asi un metāliski.
  • Matus drīkst krāsot, bet tiem ir jāizskatās dabiski un papildinoši.
  • Matu frizūra nedrīkst būt izrotāta ar dažādām krellēm, pērlītēm, spīguļiem un citiem dekoratīviem priekšmetiem. Var valkāt ne vairāk kā divas mazas klipšu sprādzes, bet tām ir jābūt matu krāsā. Tāpat arī matu gumijai ir jābūt dabīgā matu krāsā. Nav atļautas auduma elastīgās lentes apkārt visai galvai.
  • Arī sievietes var valkāt parūku tikai gadījumos, lai segtu dabīgu matu izkrišanu vai fizisku sakropļojumu.
  • Sievietes drīkst lietot kosmētiku, lai izceltu savas ādas dabisko toni un uzlabotu dažādas ādas nepilnības. Kosmētikai ir jābūt dabīgai, nedrīkst pārspīlēt. Sievietēm var būt lūpu krāsa un nagu laka, bet krāsai ir jābūt dabīgai, pasteļu toņos, un skaisti uzklātai. Mākslīgās skropstas uniformā nedrīkst nēsāt.

Tetovējumi

Jūrniekam nedrīkst būt tetovējumi uz galvas, sejas, kakla un vietās, kur tas būtu pamanāms ārpus uniformas. Zīmējumi nedrīkst būt aizskaroši, reliģiski, etnisko vai nacionālo izcelsmi diskriminējoši, ar seksuālu simboliku, dzimuma diskrimināciju. Nav atļauti arī tādi tetovējumi, kas aizstāv vai simbolizē kādu grupas piederību saistībā ar narkotikām vai citām neatļautām vielām. Ir aizliegti arī jebkādi zelta, platīna vai cita materiāla zobu ornamentu lietošana, tai skaitā spīdīgi akmeņi uz zobiem.

Pīrsingi

Ķermeņa pīrsingi vai tīšas rētas, kuras ir uzskatītas par pārmērīgu vai ekscentrisku, ir aizliegtas. Pīrsingi nedrīkst būt mēlē vai uz sejas (lūpā, uzacī, degunā, vaigā). Ausīs drīkst būt auskari, izņemot tuneļa tipa pagarinātus auskarus. Tīšas rētas ar dažādu simboliku, kas tiek izdedzinātas ar karstiem dzelžiem ir aizliegtas uz sejas un kakla zonā, kā arī ķermeņa vietā, kura netiek aizsegta ar uniformu.

Jūrnieku tradīcijas

Tradīcija ir kāda lieta vai process, ko cilvēki mēdz darīt jau gadiem ilgi, ticot, ka tai ir kāda nozīme. Tradīcijas bieži vien ir aizsākuši mūsu senči, un tās tiek turpinātas ar katru jauno paaudzi. Katrai tautai, ģimenei, valstij un daudz dažādām kopienām ir savas tradīcijas. Tāpat tradīcijas ir arī katras profesijas pārstāvjiem, tai skaitā arī jūrniekiem. Vai zini, kādas tieši ir jūrnieku tradīcijas?

Uniformas
Personāls izmainās uzreiz, kad tiek uzvilktas uniformas. Uniforma nes sev līdzi cieņu un respektu. Jūrnieku stāja paliek taisnāka, galva pacelta augstāk un pārliecība sev palielinās. Uniforma kalpo daudziem nolūkiem – tā palīdz kareivjiem, jūrniekiem un virsniekiem viegli identificēt vienam otru. Katrai uniformai ir sava raksturīgā iezīme, kas atšķiras pēc amata. Uz krūšu daļas ir dažādas nozīmītes, kas katra simbolizē pienācīgo amatu jūrnieku amatā. Ne tikai nozīmītei, bet pašai formas krāsai ir sava nozīme: zilā krāsa ir okeāns un jūra, bet zelta krāsa, kas ir uz uzplečiem ir integritātes un varonības krāsa. Formālajā uniforma ir viens no visspilgtākajiem un atpazīstamajiem simboliem goda un tradīciju pasaulē.

Himna
Jūrnieku himna tika uzrakstīta 1860. gadā, Lielbritānijā. Anglikāņu garīdznieks no Vinčesteras uzrakstīja dzejoli, kas veltīta jūrniekiem par vareno okeāna spēku, pārciešot negantu vētru Anglijas krastos. Viņu iedvesmoja dabas varenais spēks. Dzejoļa nosaukums ir “Eternal Father, Strong to Save”. Gadu vēlāk pēc dzejoļa iznākšanas, tas tika pārvērsts par dziesmu, kuru dziedāja katra svētdienas dievkalpojuma noslēgumā ASV Jūras akadēmijā Anapolisā. Kā himna tā tikusi reģistrēta un izmantota kopš 1879. gada. Dziesmas vārdi ir tikuši mainīti vairākas reizes gadu gaitā, atspoguļojot kultūras un sabiedrības pārmaiņas. Šī dziesma tika dziedāta arī prezidenta Franklina Rūzvelta bērēs, jo tā bija viņa mīļākā dziesma.

Kuģa zvans
Svarīga tradīcija uz britu karakuģiem, kā arī ASV un citās valstīs, ir turēt kuģa zvanu. Zvans tiek izgatavots no misiņa vai bronzas, un parasti uz tā ir iegravēts kuģa vārds. Ja kuģim tiek mainīts nosaukums, tad uz zvana paliek sākotnējais pirmais nosaukums. Kuģa zvans ir noderīgs kā identifikācijas līdzeklis, ja notiek kāda nelaime un bojāeja. Tas vēsturiski ir ticis izmantots, lai atzīmētu laiku, kas ticis pavadīts uz kuģa, un ik pēc četrām stundām iezvanīts. Zvans tika izmantots arī kā brīdinājuma signāls un paziņojot sliktus laika apstākļus. Ja jūrnieks ir aizgājis viņsaulē dienesta laikā atklātajos ūdeņos, zvans tiek iezvanīts astoņas reizes.

Kuģu nosaukumi
Britu jūras flotes tradīcija ir nosaukt savus karakuģus sieviešu vārdā. Tā tika uzskatīta par nelaimi, ja sieviete atradās uz karakuģa borta. Tas izraisīja vētras un noveda kuģi pie bojāejas. Vienīgās sievietes, kas atradās uz kuģa bija statujas, kas izrotāja korpusu. Tām bija dažāda nozīme un katra simbolizēja varenus spēkus. Nosaukt kuģus sieviešu vārdā bija tradīcija, lai varētu pārciest smagas vētras un kaujās ar pretiniekiem.

Salutēšana
Militārajās tradīcijās dažādos laikos un vietās ir bijušas atšķirīgas metodes kā jūrnieki nodod sveicienu, izmantojot roku žestus, lielgabalus, šauteņu šāvienus, karogu pacelšanu, cepuru noņemšanu un daudz citus līdzekļus, kas parāda cieņu. Arī šobrīd ir atšķirīga salutēšana starp dažādām valstīm, izmainot pirkstu leņķi, plaukstas virzienu, pirkstu kombinācijas. Grieķijas jūrnieki salutē īkšķus vēršot uz leju un ar pirkstiem norādot uz ģerboņa. Briti salutē ar diviem izstieptiem pirkstiem. Francijas flotes salutēšana ir gandrīz identiska britu armijai.

Jūrnieku himna

Katrai valstij ir sava himna, kuru mēs izpildām svarīgos brīžos, kad jūtam nepieciešamību. Tauta ir saliedēta dziedot valsts himnu, ikreiz ievērojot dažādas standarta iezīmes – pieceļoties kājās, stāvot miera stājā, novelkot cepuri. Himna ir cieņas izrādīšana visai nācijai. Tāpat kā katrai valstij, arī dažādām organizācijām ir savas raksturīgās himnas. Un, ne tikai organizācijām, bet arī lielajai jūrniecības pasaulei ir sava svētīgā dziesma, kuru dzied visi jūrnieki visā pasaulē. Vai tu zini, kas ir šī dziesma un kāds ir tās vēsturiskais stāsts? Par to visu raksta turpinājumā.

Himnas autors ir anglikāņu garīdznieks Vilijams Vaitings, kurš dzimis Anglijā, 1825. gadā. Jau bērna gados Viljams bija ciešā saistībā ar jūru, jo dzīvoja pie Anglijas krasta līnijas. 35 gadu vecumā, braucot pa jūru ar kuģi, viņš saskārās ar tās viļņu patieso baismīgo dabu. Brauciena laikā sākās spēcīga vētra un apkalpe zaudēja kontroli pār kuģi. Šo dažu stundu laikā, Viljams izmisīgi lūdza Dievu, lai izdzīvotu. Vētra norima, kuģis izglābās, un visi veiksmīgi nokļuva tuvākajā ostā. Šāda pieredze viņam pavēra acis uz jūras spēcīgo dabu.

Kļūstot par Vinčesteras koledžas garīdznieku un skolotāju, viņš nebaidījās stāstīt par Dieva žēlastību, pasargājot viņu no postošas avārijas. Pie viņa vērsās studenti, kuri bija baiļu nomākti ceļojumam pāri okeānam. Viljams sacerēja dzejoli, kas bija domāts kādam studentam, lai iedrošinātu to doties pāri okeānam uz Ameriku. Rakstot dzejoļus, Viljams iedvesmojies no Psalmu rakstiem, kuri apraksta jūras spēku un dusmas. Dievam ir spēks pār vareno okeānu, tāpēc dzejoļa nosaukums tā arī tika nosaukts – “Eternal Father Strong to Save”. Vārdi liek mums atcerēties, ka mēs neviens nevaram aizbēgt no vētras un tās postījumiem, ja esam atklātā jūrā. Tāpēc vienīgais, kas ir jādara – jānostiprina sava ticība.

Dzejolis kļuva populārs un tika izveidota kā dziesma 1861. gadā. Dziesmas mūzikas autors ir Anglijas Svētā Jāņa baznīcas ērģelnieks un garīdznieks Džons B. Dyks. Garīdznieks ir komponists vismaz 300 himnu melodijām, no kurām daudzas izmanto vēl šodien. “Eternal Father Strong to Save” kļuva par jūrnieku himnu pateicoties ASV Jūras akadēmijai Anapolisā, Merilendā. Šī garīdznieka dziesma tika dziedāta katru svētdienu pēc dievkalpojumiem, kas tika pavadīti Jūras akadēmijas mācību laikā. Tā tika dziedāta arī uz Lielbritānijas Karaliskās Jūras flotes kuģiem, kā arī tulkota franču valodā. Dziesmai gadu laikā ir ieviestas dažādas alternatīvas versijas, pamatojoties uz kultūras un sabiedrības pārmaiņām un vērtībām.

Himna tika pieņemta un izmantota bruņotajiem pakalpojumiem kopš 1879. gada. 1940. gadā ASV Episkopālā baznīca izmainīja trīs pantus no himnas, iekļaujot pārvietošanos pa zemi, ne tikai ūdeni. Tā šī himna tiek pielāgota zemes bruņotajiem spēkiem, kā arī izmainīti vairāki panti par gaisa spēkiem, astronomiem, zemūdens kuģiem. Himna ir bijusi pārveidota vismaz 500 reizes, iekļaujot dažādas nelielas izmaiņas kādos pantos vai atsevišķos teikumos.

Himna tiek dziedāta arī vairākās bērēs tiem, kuri kalpojuši vai bijuši saistīti ar ASV Jūras spēkiem. Tā tikusi dziedāta arī prezidenta ASV prezidenta Franklina Rūzvelta bērēs, kā arī daudzu citu augstu personu bērēs, kā Vinstona Čērčila, Džona Kenedija un Ričarda Niksona bērēs. Rūzvelts kalpojis kā sekretāra palīgs kara flotei un viņš īpaši vēlējās, lai viņa bērēs skanētu šī dziesma, kas izsaka cieņu un godu visai valstij. Laikā, kad himna tiek dziedāta bērēs, tai tiek pielāgota īpaša versija, nevis tā, kura tiek parasti dziedāta. 1912. gada aprīlī tieši šī himna tika dziedāta dažas stundas pirms lielās Titānika bojāejas.

Jūras slimība

Viena no lielākajām problēmām cilvēkiem, esot jūrā ir, saskarties ar jūras slimību. Šis ir arī biežāk uzdotais jautājums visiem jūrniekiem, pirms stājas dienestā. Jūras slimība uz mazākas laivas nekad nav bijusi liela problēma, jo tas parasti ir ieplānots īss brauciens un līdz tuvākai ostai un krasta līnijai nebūs ilgi jāgaida. Taču, ja esi uz dienesta vai kruīza kuģa pašā okeāna vidū, vienīgā iespēja ir pašam cīnīties ar šo problēmu un gaidīt, kad tā norimsies. Diemžēl, jūras slimība var ilgt vairākas dienas un tā var nepāriet uzreiz.

Ko darīt, ja vēlies uzsākt savu karjeru jūrā, vai arī vēlies pavadīt skaistu atvaļinājumu uz kruīza kuģa, bet katru reizi, kad uzkāp uz klāja tevī rodas jocīgas sajūtas? Labā ziņa ir tā, ka 75 procenti cilvēku ar laiku paši atklimatizējas un pierod pie jūras un šūpošanas. Taču, attiecībā uz pārējiem 25 procentiem – diemžēl jāmeklē jaunas karjeras iespējas.

Galvenie simptomi, kas liecina, ka tev ir sākusies jūras slimība:

  • slikta dūša
  • vemšana
  • reibonis
  • svīšana

Šie simptomi rodas no iekšējās auss, līdzsvara izmaiņas dēļ. Ar jūras slimību visbiežāk saskaras bērni no 2 līdz 12 gadiem, grūtnieces un cilvēki, kuriem ir noslieces uz migrēnu.

Ja esi atklātā jūrā un sāk parādīties tikko nosauktie simptomi, tad vienmēr labi ir zināt, kādas darbības jāpielieto, lai atkal atgūtu labu veselību. Daudzi no padomiem ir zinātniski pierādīti, ko iesaka visi ārsti, bet daudzi ir pašu jūrnieku izdomāti mīti. Taču zināms, ka daudz ko palīdz atrisināt vien prāts un pozitīva domāšana – tāpēc arī jūrnieku pasakas dažkārt palīdz justies labāk.

Tātad, daži padomi, ko darīt, kad ir sākusies jūras slimība

Centies apmuļķot sevi. Tici vai nē, bet 99% no saslimšanas ar jūras slimību ir garīga problēma. Pat visdrošākais un pieredzējušākais matrozis reizēm var justies nelāgi un izjust reiboni. Taču viņi ātri vien tiek galā ar šīm izjūtām, iestāstot sev galvā, ka viņiem nav jūras slimība. Atkārto šo teikumu spogulī trīs reizes, pirms dodies ceļojumā. Saki to droši un pārliecinoši.

Skaties uz horizontu. Kuģis ceļojuma laikā virzās uz priekšu, radot kustības. Vienīgais, kas stāv uz vietas ir horizonts, tāpēc, skatoties uz to, bieži vien ir iespēja novaldīt savu iekšējo līdzsvaru.

Izvairies no cilvēkiem, kuriem ir jūras slimība. Viens no ātrākajiem veidiem, kā saslimt ar jūras slimību ir, redzēt, ka kāds jau mokās ar to. Nelabums tāpat kā parastās iesnas ir ļoti lipīgs, tāpēc necenties palīdzēt citiem un sēdēt blakus, nomierinot.

Uzturies svaigā gaisā. Jūras slimību mēdz izraisīt slikta smaka apkārt. Patiesībā, arī patīkama smarža var izraisīt nelabumu, piemēram, smaržas. Taču, laikā, kad kuģis šūpojas, arī smaržas var izraisīt vēlmi skriet ieelpot svaigu gaisu. Pārliecinies, ka tava kajīte ir tīra, jo netīrība ir ātrs veids, kas izraisa smaku rašanos.

Pievērs uzmanību tam, ko tu ēd. Viens no iemesliem, kāpēc cilvēki jūt nelabumu uz kruīza kuģiem ir dēļ pārtikas. Kad viņi ēd taukainus ēdienus, viss kuņģis var apgriezties otrādi. Pēc iespējas vajag izvairīties arī no cukura lietošanas, jo tas var izraisīt galvā reiboni. Kad sāk parādīties kādas nelabuma sajūtas, mēģini košļāt košļājamo gumiju vai apēst kādu ledeni, jo tās saražo siekalas, kas palīdz pret nelabumu.